Bailes un trīsas

Sērens Kirkegors
Bailes un trīsas
Reiz, kad garšvielu cenas Holandē bija visai nokritušās, tirgotāji pāris kravu noslīcināja jūrā, lai uzskrūvētu cenu. Tā bija piedodama, varbūt pat nepieciešama krāpšanās. Vai mums kas tamlīdzīgs ir vajadzīgs gara pasaulē, vai mēs esam tādā mērā pārliecināti, ka esam nonākuši līdz pašam augstākajam un mums neatliek vairs nekas cits, kā vien svētulīgi iegalvot sev, ka neesam tikuši tik tālu, lai būtu vismaz kaut kas, ar ko aizpildīt laiku? Vai šāds pašapmāns vajadzīgs tagadējai paaudzei? Vai tai būtu jāapgūst tāda virtuozitāte? Vai gan drīzāk nav tā, ka māku mānīt sevi tā jau izkopusi līdz pilnībai? Vai arī tas, kas tai vajadzīgs, drīzāk ir godīga nopietnība, kas bezbailīgi un neuzpērkami norāda uz uzdevumiem, godīga nopietnība, kas sirsnīgi glabā uzdevumus, kas nebaida cilvēkus, lai tie steigšus sasniegtu pašu augstāko, bet glabā šos uzdevumus jaunus un daiļus, un patīkamus uzlūkot, un vilinošus visiem, un tomēr arī grūtus un iedvesmojošus cēlajiem; jo cēlu dabu iedvesmo vienīgi grūtais? Lai ko ari viena paaudze mācītos no otras, īsteni  humāno neviena paaudze nemācās no iepriekšējās.
No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe
Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
2010
Kirkegors
Seren Kierkegaard Frygt og B*ven